Saules Lācis - Raksti

Kā izmantot dziju atlikumus?

Wed, 11 Mar 2026 10:18:00 +0000

Katra no mums uz savas ādas ir pārbaudījusi, ka spēkā ir sekojoša formula: jo vairāk tu adi, jo vairāk dzijas paliek pāri. Gribot negribot, bet veidojas dažādi dziju atlikumi. Pat visai ievērojamos daudzumos. Ko ar tiem iesākt? Kā radoši izmantot?

1. Pavisam mazu priekšmetu darināšana

Visvienkāršākais veids, kā likvidēt mazos kamoliņus. Ja no tik niecīga daudzuma nesanāk nekas prātīgs pieaugušam cilvēkam, tad varbūt sanāks kādam, kam izmērs mazāks. Ja pašam savu bērnu vai mazbērnu nav pietiekoša daudzumā, var adīt Sirds Siltuma Darbnīcai. Pavisam mazas zeķītes, cepurītes, jaciņas un rotaļlietas. Visas nepieciešamās instrukcijas šim darbam un informācija par gatavo izstrādājumu nosūtīšanu pieejama Sirds Siltuma Darbnīcas mājas lapā. Vienīgais noteikums - lai Jūsu darbs tiešām nestu svētību steidzīgajiem mazuļiem, izstrādājumi darināmi no dzijas, kuras sastāvā ir vismaz 50% vilnas.

Ja nu dzijas sastāvs ir cits, var pievērsties kādas lellītes ietērpšanai. Vai - pašām noadīt vai notamborēt rotaļlietu. Ja dzijas ir pavisam maz, pie kāda krāsaina un koša aksesuāra var tikt soma, atslēgu saišķis. Senos laikos krāsainos dzīparus izmantoja gan Ziemassvētku eglīšu rotājumu darināšanai, gan telpu dekorācijām.

Attēlos: idejas no tīmekļa vietnes Pinterest

2. Dziju atlikumu izmantošana rakstu veidošanai.

Adot rakstainus cimdus, zeķes un džemperus, ik pa laikam dziju pārpalikumus var izmantot kādā raksta daļā. Īpaši vērtīgi tādās reizēs ir pavedieni košās krāsās - sarkanā, dzeltenā, - kurus vajag pavisam nedaudz, tīri simboliski. Ja vēl izdodas šos pavedienus sakārtot tā, ka veidojas toņu pārejas - var iegūt papildus efektu. Šādos gadījumos lieliski izmantojami pat pavisam nelieli dziju atlikumi.

3. Dažādu krāsu laukumi

Ja dzijas ir vairāk, to var izmantot ne tikai ornamentālās joslās, bet veidot atsevišķus krāsainus laukumus. Te varianti ir visdažādākie. Gan tamborēti kvadrāti, sešstūri, kas savienoti kopā vienā lielā, krāsainā darbā.
Šādiem darbiem var izmantot arī t.s. "vecmāmiņas kvadrātu" tehniku. Tradicionāli šādā veidā tiek darinātas segas, gultas pārvalki, dīvāna spilveni, iepirkumu somas, tomēr arī augstās modes skatēs ir atrodami daži ievērības cienīgi piemēri, kuros lieliski iederēsies arī dziju atlikumu izmantošana.

4. Darba pavediena veidošana no visdažādākajām dzijām

Ja dziju atlikumi ir visdažādākajās krāsās, kas šķietami nesader viena ar otru, ja dzijas ir dažāda biezuma, ar atšķirīgu sastāvu, tad der šī metode. Darba pavediena veidošana, apvienojot kopā visdažādāko dziju vienā pavedienā. Šādam darbam būs nepieciešamas vislielākā numura adāmadatas vai tamboradatas, jaunais izstrādājums būs izturīgs. Pielietojums? Tie var būt gan paklājiņi, iepirkumu somas, grozi dziju, rotaļlietu vai malkas uzglabāšanai vai citi izstrādājumi.

Un kādi ir Jūsu varianti? Kur Jūs izmantojat dziju pārpalikumus? Parādiet pārējiem savu ideju! To iespējams pievienot sadaļai Pūra Lāde, tāpat iespējams smelties kādu neierastu risinājumu saviem turpmākajiem darinājumiem.

Kādu dziju izvēlēties pavasara/vasaras rokdarbiem?

Tue, 27 May 2025 03:00:00 +0000

Kad saulīte sāk sildīt vasarīgi mīļi, tālākos plauktos nolikti rakstainie dūraiņi, siltās cepures, un daži pat apgalvo, ka adīšanas un tamborēšanas sezona ir beigusies. Nu nē! Adīšanai nav sezonāla rakstura! Tā ir ar gadalaikiem nesaistīta atkarība. Tik vien kā nepieciešams radošajiem darbiem izvēlēties vispiemērotākos materiālus. Lūk, pāris ieteikumu, kā izvēlēties dziju saviem siltā laika rokdarbiem.

1. Ja ziemas periodam vairāk piemērotas dzīvnieku izcelsmes dzijas (vilna, alpaka, angora, mohēra, merīnvilna), vasarai - dzijas no augu šķiedrām. Kokvilna, lins, bambusa šķiedras. Katrai no tām ir savas priekšrocības, savas īpatnības, bet vissvarīgākais droši vien būs tas, cik lielā mērā izvēlētais materiāls atbilst jūsu iecerētajam projektam.

Kokvilna - subtropu auga škiedra, kas sastāv gandrīz vienīgi no celulozes. Izturīgāka kā vilna un silda vairāk kā lins. Izstrādājumiem no kokvilnas nekaitē bieža mazgāšana, tie elpo un nesviedrē, neelektrizējas, labi uzsūc mitrumu - šķietami vislabākā izvēle vasarai. Tomēr - milzīgais pieprasījums pēc kokvilnas šķiedras visā pasaulē tās audzētājiem liek arvien vairāk audzēšanas procesā izmantot kaitīgās ķimikālijas. Pastāv pat versija, ka kokvilna ir visķīmizētākā kultūra pasaulē. Tomēr kokvilnas dziju piedāvājums ir visplašākais, cenas - visdraudzīgākās, krāsu izvēle - praktiski neierobežota.

Lins - vienīgā Latvijā audzējamā šķiedra. Ja tic gudriem cilvēkiem, tad - vispiemērotākie esot tie produkti, kuru izcelsme atrodama 100 km rādiusā no cilvēka dzīves vietas. Ja tā, tad vasarai nav nekā labāka par linu. Tiesa, rūpnieciskos apjomos Latvijā linu vairs neražo: pārsvarā viss pārdošanā esošais lins nācis no "ārzemēm" - Lietuvas, Itālijas u.c. Lina šķiedras ir izturīgas, tās nemaina savas īpašības saules gaismas iedarbībā, lins labi uzsūc mitrumu, ātri žūst, izturīgs pret berzi. Šobrīd lins ir pieejams visdažādākajās krāsās, ar visdažādāko pavediena biezumu. Atliek tikai izvēlēties. Iespējams, ka tīrs lins varētu šķist par asu maigāku ādu īpašniekiem, tāpēc ir radīti pavedieni ar dažādām lina un kokvilnas kombinācijām. Tomēr der atcerēties, ka lina izstrādājumi kļūst maigāki ar katru mazgāšanas reizi. 100% lina pavediens ne vienmēr būs tik gluds un līdzens kā kokvilna, tomēr lina īpašības ir tā vērtas, lai to vismaz izmēģinātu. Vairāk par linu var lasīt šeit.

Bambuss - Vēl tikai dažus gadus atpakaļ vairums cilvēku pat nespēja iedomāties, ka tāds ciets un stīvs materiāls kā bambuss, var dot tik maigu pavedienu, kas atbilst pat vissmalkākajam zīdam. Bambusa šķiedras satur spēcīgu antibakteriālu vielu, kas palīdz bambusam cīnīties pret baktērijām un kaitēkļiem. Salīdzinājumā ar kokvilnu, bambuss absorbē vairāk ūdens, un tas padara šo šķiedru īpaši piemērotu tiem, kas cieš no pārmēru svīšanas. Bambusa šķiedrās ir daudz pektīna - vielas ar nomierinošu un barojošu efektu ādai. Bambusa plantācijas pašas atjaunojas līdzīgi kā zāle un pat tad, kad bambuss ir nocirsts, tas ātri ataug. Bambuss aug blīvi, aizņem ievērojami mazāk vietas, nekā, piemēram, kokvilna. Lai tas labi augtu, tam nav nepieciešami pesticīdi. Vienīgais mīnuss - bambusu tekstilšķiedru iegūšanai audzē vienīgi Ķīnā un Taivānā.

Izņēmums šajā uzskaitījumā ir zīds. Tā ir šķiedra ar dzīvniecisku izcelsmi, bet ļoti piemērota karstajam laikam. Zīds regulē ķermeņa temperatūru atkarībā no vides temperatūras, tajā nevairojas putekļu ērcītes, ātri uzsūc mitrumu. Zīda pieskāriens ādai ir vismaigākais, papildus vēsuma sajūtai karstajās dienās, tas rada tādu īpašu pacilātību, kas apģērba nēsātājam liek justies tādam kā labākam, skaistākam, vērtīgākam. Varbūt tā ir tikai psiholoģiska ietekme, jo zīda pavedieni nav no tiem lētākajiem, tomēr ir vērts pamēģināt - ja ne visu blūzīti notamborēt no šāda diega, tad vismaz izmantot zīda diegu motīvu apdarei, kādam izšuvumam vai atsevišķu detaļu izgatavošanai. Zīda pavedienam raksturīgs arī tāds neuzkrītošs un dabisks mirdzums, kas padara apģērbu svinīgāku.

2. Krāsa. Vasara ir tas laiks, kad cilvēks vairāk uzturas ārpus telpām, sabiedriskos pasākumos, ballītēs, ir lielāka iespēja parādīt sevi visdažādākajās krāsās. Par atsevišķu krāsu nozīmi ir vērts parunāt sīkāk, šeit tikai pieminēšu, ka tieši siltajā sezonā neapzināti gribas justies tik ziedošai kā narcišu dobei, kā Jāņu pļavai, kā košai magonei, rudzupuķei vai zilajam zvaniņam. Viskarstākajās un saulainākajās dienās šķietamu vēsumu dod baltās krāsas apģērbs. Savukārt, ja ir plānots papildināt kādu kāzu viesu kompāniju, tad var gadīties, ka jaunais pāris jau būs paredzējis vienojošu krāsu visam pasākumam. Ja tomēr zini, ka esi no jūtīgajiem, ja nevēlies sevi lieki pakļaut iespējamam riskam, ko ķermenim varētu nodarīt ķīmiskās vielas, ko parasti izmanto dzijas krāsošanai, krāsas noturībai un citiem "kosmētiskiem" efektiem, izvēlies baltu dziju. Dabiski baltu, nevis balinātu.

3. Bet vissvarīgākais, manuprāt, ir šis ieteikums - dzija, kurai ir patīkami pieskarties, turēt rokās, visticamāk arī būs tā, ar kuru būs patīkami darboties un vēlāk arī valkāt gatavo izstrādājumu. Esmu redzējusi cilvēkus dziju veikalos, kas uzvedas šķietami dīvaini - liek dziju ficītes sev pie vaiga vai pie kakla, kur āda ir visjutīgākā, mēģinot izjust - cik patīkams ir šī pavediena radītais pieskāriens. Šādu paņēmienu vajadzētu izmantot cilvēkiem ar jutīgu ādu. Citiem bieži vien pietiek vien paturēt iecerēto kamoliņu plaukstā.

4. Izvēlētajai dzijai jāatbilst iecerētajam projektam. Ja esat iecerējusi tamborēt platmali vai pludmales somu, diez vai dzijas pieskāriena maigums būs noteicošais. Šallītes un plecu lakati vēsajiem vasaras vakariem visticamāk būs smalkākas kā ziemas. Tāpat vasarā ir lielāks kārdinājums pēc mežģīņotām blūzītēm, caurspīdīgiem (vai puscaurspīdīgiem) tamborētiem svārkiem un kleitām. Tad svarīgs ir arī raksts, kurā ir vairāk caurumiņu (daži varianti atrodami Bibliotēkā).

Jebkurā gadījumā - līdz ar vasaras iestāšanos savus mīļos darbarīkus - adāmās un tamboradatas - nevajag atstāt novārtā. Gluži otrādi. Ir pēdējais brīdis ķerties klāt, lai radītu kādu vieglu, gaisīgu un noteikti krāsainu brīnumu, kas priecēs arī karstākās dienās.

Maģiskā Pāces dzija

Fri, 05 Apr 2024 04:00:00 +0000

Par vilnas labajām īpašībām un pozitīvo ietekmi visiem labi zināms. Šoreiz nedaudz vairāk par vienu no Latvijā ražotajām vilnas dzijām. Par ekoloģisko vilnas dziju no Dundagas Vilnas fabrikas. Ar ko tad šī vilna ir tik īpaša?

Attēls no https://www.facebook.com/dundagaswool/

Pirmkārt, Pāces Vilnas fabrika ir vienīgā ražotne Latvijā, kas veic pilnu vilnas pārstrādes procesu, sākot no mazgāšanas un beidzot ar dzijas krāsošanu. Pie tam Vilnas fabrikas produkcijas ražošanai pamatā tiek izmantota no Latvijas aitām iegūtā vilna. Te nu ir īstais brīdis sarosīties tiem, kas priekšroku dod vietējas izcelsmes produkcijai. Iegādājoties, popularizējot un izmantojot rokdarbiem Pāces dziju mēs ne tikai iegūstam dabiskāko un ekoloģiskāko produktu šajā tirgus sektorā, bet arī atbalstām vietējos zemniekus - aitu audzētājus, fabrikas īpašniekus un tiešā darba darītājus.

Rakstā izmantoti attēli no rokdarbu skatei iesūtītajiem darbiem. Kristīnes pļavas ziedu lakats

Otrkārt, vilnas pārstrādes process nav daudz mainījies no fabrikas pirmsākumiem un ir izteikti ekoloģisks. Vilnas mazgāšanai netiek izmantoti ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi - vienīgi filtrēts dīķa ūdens un vārāmā sāls. Tas nav nejauši. Ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi noēd tik vērtīgo lanolīnu, kura klātbūtne nodrošina vilnas sildošās un dziednieciskās īpašības. Pie lanolīna īpašībām ir vērts nedaudz pakavēties. Lanolīns ir viela, ko izmanto kā piedevu dabiskai kosmētikai sausas, jutīgas un bojātas ādas kopšanai. Pēc savas ķīmiskās uzbūves lanolīns ir ļoti tuvs cilvēka ādas taukvielu struktūrai, tāpēc viegli spēj tās aizstāt un aizsargāt bojātu ādu no vides nelabvēlīgās ietekmes un mitruma zuduma. Īpaši vērtīga šī aizsargfunkcija ir nelabvēlīgos laika apstākļos, kas mūsu klimatiskajā joslā nav retums. Tāpat lanolīns ir neaizstājams līdzeklis sauso elkoņu un papēžu ādas mīkstināšanai. Var jau, protams, lietot dārgu kosmētiku, bet - varbūt sausiem papēžiem efektīvāka ir ikdienas vilnas zeķu terapija? Varbūt sausa roku āda labāk jutīsies vilnas, nevis mākslīgās ādas cimdos?

Attēlā: Jolantas adījumu no Pāces dzijas (2021.gada aprīļa mēneša rokdarbu skates dalībnieks)

Un visbeidzot - Pāces Vilnas fabrikā ražotā dzija ir ļoti krāsaina. Krāsošana bez ķīmisko vielu klātbūtnes ir māksla, dārga izprieca, ar ko var nodarboties entuziasti mājas apstākļos, ņemot par pamatu balto, nekrāsoto dziju. Pāces fabrikā krāsošanai izmanto Šveicē, Vācijā un Anglijā ražotās krāsas ar pazeminātu ķīmisko vielu saturu. Pēdējā laikā, šķiet, vispopulārākā ir Pāces daudzkrāsainā dzija - fantastisks dabisks izejmateriāls rokdarbniecēm ar īpaši garām krāsu pārejām. Vienā šķeterē var saskaitīt pat 19 dažādu krāsu toņus. Izvēloties saviem rokdarbiem šo dziju, neatkarīgi no tā, kādu rokdarbu tehniku izmantojat, pat iesācējs var radīt apbrīnojamus mākslas darbus.

Attēlā: Ineses tamborētais plecu lakats no rokdarbu skates arhīviem.

Divkārtīgā dzija ir biezāka, tā piemērota biezu zeķu, ziemas cepuru, siltu un dzīvespriecīgu džemperu, segu u.c. lietu adīšanai.

Attēlā: siltie un krāsainie darbi no 2- un 3-kārtīgās Pāces dzijas, Rokdarbu skates arhīva materiāli (Vitas temperatūras sega, Mairas džemperis, Lauras vamzis jeb "Cilinska džemperis", Ilonas zeķes).

Savukārt vienkārtīgā Pāce ir kā radīta smalkiem adījumiem - greznām šallēm, plecu lakatiem, mežģīņotiem džemperiem un jakām. Arī rakstainie tautiskie cimdi ļoti labi "draudzējas" ar vienkārtīgo Pāces dziju.

Attēlā: rakstainie tautiskie cimdi, adīti no vienkārtīgās vienkrāsainās Pāces dzijas (Saules Lāča arhīva foto).

Protams, ja vienkārtīgā dzija šķiet pārāk smalka, to iespējams papildināt ar kādu citu dzijas pavedienu. Ļoti iecienīti ir kid-mohēras papildinājumi - tie padara pavedienu gaisīgāku un maigāku. Savukārt īsti "krāsu gardēži" izmanto Pāces vilnas fabrikas piedāvātās vienkārtīgās dzijas toņu pārejas par pamatu saviem mākslas darbiem. Dažus piemērus iedvesmai var atrast šeit - WrapturebyInese
Kā tas notiek? Izvēlamies vistīkamāko krāsaino dziju (izvēli var pamatot ar sagatavoto toņu paleti vai - pēc iekšējās sajūtas "tā patīk, ka bez tās dzīvot nevaru!") un papildinām to ar smalku merino vilnas, mohēras vai zīda pavedienu saderīgā krāsā. Jauniegūtā pavediena tonis mainās, gluži kā tas notiek, jaucot kopā dažādas krāsas glezniecībā. Reizēm šāds process visai pamatoti tiek dēvēts par gleznošanu ar dziju. Ja pašam nav drosmes nodarboties ar šādām krāsu "spēlītēm", var izmantot jau gatavus dizaina dzijas kamolus - Veloriba veikalā. Tomēr no savas puses vēlamies iedrošināt - pamēģiniet! Tas ir tik aizraujoši! Ne tikai radīt (adīt/aust/tamborēt) praktisku lietu, bet arī - izkrāsot to.

Attēlā: zeķītes, adītas no vienkārtīgās Pāces dzijas dažādu krāsu atlikumiem, pievienojot tiem mohēras pavedienu. Rokdarbu skates arhīvs (Daces zeķes)

Pāces dziju ir iemīļojuši vairāk kā 10 pasaules valstīs, tostarp Japānā un ASV. Bet vēl joprojām daudzi vietējie rokdarbnieki rauc degunu - mūsu pašu vilnas dzija viņiem ir par asu. Dažs labs tās vietā nopērk slaveno Islandes dziju - un tikai tad saprot, kas ir tik tiešām asa dzija. Daži - izmanto mohēras maigumu, lai mazinātu šīs "asās" izjūtas. Bet daži - brīžos, kad sajūt adījuma pieskārienu ādai, atceras - katrs šāds mikro kairinājums ir pastāvīga un neuzkrītoša masāža, kas stimulē asinsriti un vielmaiņas procesus, aktivizē dabisko imunitāti un dāvā nevienam neredzamu glāstu.
.Piedevām visam - šis izejmateriāls ir dzimis un audzis tepat, Latvijā, līdz ar to mums ir viena piederība - šai vietai, šai zemei, šiem laika apstākļiem.

Lai dzīvo Pāce! Lai Saules mūžs Latvijai!

Cimdu maģija

Sat, 03 Feb 2024 04:37:00 +0000

Nodarboties ar cimdu adīšanu patiesībā ir daudz izdevīgāk kā adīt zeķes. Kāpēc? Uzskaitīšu tikai dažus no argumentiem.

Kurš redz tās smukās zeķes? Nevis fotografējoties tautastērpā vai pozējot pie kamīna ar kūpošu tējas krūzi rokās, bet ikdienā. Ejot uz darbu, pārgājienā, publiskā pasākumā vai ejot uz veikalu pēc dienišķās maizes. Neviens! Ja vien, riskējot ar reputāciju, neizdomāsiet novilkt zābakus, lai citiem parādītu savu darinājumu. Toties cimdi - tie ir pieejami publiskai apbrīnošanai vienmēr, kad ir līdz. Var pat neuzvilkt (ja ir silts), bet vienkārši turēt rokās vai neuzkrītoši atstāt redzamā vietā.
Attēlā: Vijas cimdi no Pūra Lādes arhīviem
Cimdu adīšana īpaši derēs tām, kurām mājinieki pārmet pārāk nopietnu pievēršanos dzijām un adatām. Jo tieši etnogrāfisko cimdu adīšana kopš 2021. gada ir oficiāli atzīta par nacionālo vērtību. Ja negribas mazgāt traukus vai tīrīt māju, iespējams ar baudu nodoties tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un vairošanā.
Attēls no https://nematerialakultura.lv/
Ar cimdiem, kas adīti no tīras, Latvijā ražotās aitas vilnas dzijas, var uzlabot veselību. Pirmkārt, roku ādas stāvokli, jo aitas vilna satur lanolīnu, kas īpaši labvēlīgi iedarbojas uz ādu. Protams, var jau pirkt dārgus krēmus, kuru sastāvā ir šī maģiskā viela... Ja kāds čīkst, ka vilna kož, tad viņš vēl neapzinās šīs sajūtas pozitīvo efektu. Tā ir regulāra mikromasāža, kas veicina perifēro asinsriti, uzlabo vielmaiņu un stiprina imunitāti. Katru dienu, pa drusciņai, vismaz 15 minūtes, un jūsu dzīves kvalitāte būs cita. Ja reizēm tirpst rokas, vai mūžīgi nosaluši pirkstu gali - uzadiet sev kārtīgus cimdus no mūsu pašu, Latvijas, aitas vilnas dzijas.

Attēlā: foto no Saules Lāča personīgajiem arhīviem
Ar cimdu palīdzību var zīlēt nākotni un "pieburt" sev precinieku. Ja ir aizmirsies, kā tieši to darīt, vēlams ieskatīties tautas gudrību krātuvē. Te neliela daļa no ieteikumiem:

Es savam mīļajam
Sila ziedu cimdus adu,
Lai viņš mani tā mīlēja,
Kā bitīte sila ziedu.

Attēlā: Saules Lāča foto mirklis no starptautiskās cimdu izstādes Sabilē, 2023.g.16.jūnijā
Visas meitas vīra grib,
Nemāk cimdu noadīt.
Adat, meitas, cimdus, zeķes,
Tad jūs vīru dabūsiet.
Nedrīkst cimdā degunu slaucīt. Kas cimdā slauka degunu, nepaliek bagāts.
Ar cimdu nevar roku dot, tad atdod otram savu laimi.

5. Cimdos var ieadīt maģiskus senču rakstus. Un būt pilnīgi drošs, ka pašdarinātais amulets vienmēr būs pa rokai. Neaudz tik jāpaburas pa grāmatām, izlasot tieši sev vajadzīgās zīmes. Tad sakombinēt zīmējumu, izvēlēties atbilstošāko dziju un - Laime jau tikpat kā rokās!

6. Adot cimdus, var nopelnīt arī naudiņu. Stāvus bagāts jau nekļūsi, smalki cimdi tomēr prasa daudz laika (tāpēc arī rakstīts "naudiņu", nevis "naudu").

7. Cimdu adīšana palīdz atrast draugus un domubiedrus citās pilsētās, novados un valstīs. Adīt latviešu cimdus šobrīd reāli ir modē! Par tuvākajiem starptautiskajiem kopā adīšanas pasākumiem vairāk informācijas šeit --> https://www.facebook.com/latvianmittens

8. Atsūtot savus adītos cimdus uz Saules Lāča rokdarbu skati līdz februāra mēneša pašam pēdējam datumam, netīšām var laimēt 100g dzijas jauniem darbiem.

Vai ir kaut viens iemesls, lai neadītu cimdus? Nav dzijas? Īsti latviskiem cimdiem nepieciešama īsti latviska dzija. Rakstainajiem cimdiem derēs 1-kārtīgā Pāces dzija (6/1) vai Limbažu vilnas dzija divās kārtās.

Ežu cimdiņi

Sat, 18 Feb 2023 13:00:00 +0000

Ja vēlaties savam (vai kāda cita) bērnam vai mazbērnam uzdāvināt prieku, šādi cimdiņi ir viens no variantiem. Manis adīto cimdu jaunais īpašnieks sarunājas ar tiem kā ar dzīviem, spēlē "leļļu teātri", sauc par saviem mīlulīšiem un, visticamāk, cītīgi pieskatīs tos sabiedriskajā transportā un nepazaudēs bērnudārzā. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka cimdu iekšpusē ir ieadīts viņa vārds. Nemaz nerunājot par to, ka cimdi ir silti, ar oderīti.

Tātad - sāksim no paša sākuma.

Izvēlētā dzija - smalka merīnvilna divās krāsās. Oderei un "purniņam" izvēlējos gaišas krāsas dziju, eža adatainajam "ķermenim" - tumšāku. Vārda vai raksta ieadīšanai noderēs kāds kontrastaināks pavediens. Kopējais materiāla patēriņš - apm. 50 g.
Vispirms noada abas oderītes vēlamajā izmērā. Oderēm valnīša daļu neveido, ada tikai labiski gludi. Jārēķinās ar to, ka valnīša daļa vēlamajā garumā tiks pieadīta vēlāk. Oderei var izmantot jebkuru citu dziju, jo tā tāpat nebūs redzama, bet tai jābūt mīkstai un maigai.

Kad abas oderītes gatavas, ņem gaišo dziju un gar malu uzlasa tieši tikpat daudz valdziņu, cik bija uz adatas, kad adījām oderi. Manā gadījumā tie ir 12 valdziņi. Kad labiski gludi noadītas 2-3 rindiņas, veido raksta joslu. Šeit var ieadīt gan bērna vārdu (lai cimdiņus vieglāk atrast bērnudārza daudzo nozaudēto cimdu jūklī), gan arī dažādas maģiskās rakstu zīmes. Īpaši labi, manuprāt, der Jumja zīme, kas pēc savas nozīmes ir sargājoša, vai Zalkša zīme - gudrības simbols. Meitenēm noderētu arī Laimas slotiņa vai Māras līklocis. Bet - tas jau pēc katra gaumes. Vienīgi jāizvēlas neliela zīme, jo tā šajā gadījumā ietekmēs cimda kopējo garumu. Adot rakstu, jāņem vērā, ka tas atradīsies cimda oderes daļā, kura vēlāk tiks izgriezta uz otru pusi, tāpēc raksts, kas nav vienādi lasāms no abām pusēm (kā, piemēram, burti), jāada otrādāk, sākot ar augšējo zīmes (burta) malu.

Kad raksta josla oderes daļā ir pabeigta, ada vēl 2-3 rindiņas ar gaišo dziju, tad ņemam tumšo dziju, noada vēl 2-3 rindiņas, un veido malas robiņus. Tos veido sekojoši: *apmetums, vienu valdziņu noceļ labiski, nākošo izada labiski, nocelto valdziņu pārceļ pāri izadītajam*. Atkārto no * līdz *.

Nākošās 5-6 rindiņas ada labiski gludi. Pēc tam ieadīju 10 rindas valnītī (viens valdziņš labiski griezti, viens kreiliski), lai cimds labāk pieguļ rokai. Uzreiz pēc valnīša daļas cimda delnas daļā sāk veidot "adatas". Plaukstas daļu visā garumā ada labiski gludi. "Adatas" veido pēc sekojošas shēmas:
1. rinda. *3 valdziņi labiski, nākošo valdziņu noceļ, ar atbilstoša izmēra tamboradatu notamborē 12 gaisa cilpiņu pīnīti un jauno valdziņu uzņem uz labās adatas *. Atkārto no * līdz *. Jāievēro, ka pīnīte jāiekārto cimda virspusē. Pēc vēlēšanās "adatas" garumu var mainīt vai nu uz vienu, vai otru pusi, bet glītāk izskatīsies, ja visa darba laikā izmantosiet viena un tā paša garuma pīnītes.
2. rinda. Visus valdziņus izada labiski.
3. rinda. *1 valdziņu izada labiski, no nākošā veido "adatu" kā 1.rindā, 2 valdziņus izada labiski*. Atkārto no * līdz *. Faktiski sanāk, ka adatas pamīšus tiek veidotas katrā ceturtajā valdziņā.
4. rinda. Visus valdziņus izada labiski.

Pēc "adatu" joslas nomaina dziju, un ar gaišo dziju ada eža "purniņu". To ada labiski gludi. Šiem cimdiņiem "purniņa" daļa ir sākta veidot gandrīz reizē ar noraukuma joslu, bet tikpat labi uz gaišo dziju var pāriet ātrāk. Īkšķi ada no tumšās dzijas.
Kad cimdiņi noadīti, visi pavedieni rūpīgi noslēpti, var ķerties klāt vissvarīgākajam posmam. Acīm un degungalam. Par "acīm" izmantoju melnas krāsas stikla pērlītes, derēs arī nelielas podziņas. Tās stingri piešuj cimda virspusē 3 cm vienu no otras. Degungalu veido no melnas dzijas spodršuvumā vai notamborē.

Tiem, kuriem vieglāk saprast no bildītēm, iesakām ieskatīties šeit. Cimdiņi nedaudz citādāki, bet "adatu" veidošanas princips tas pats un ļoti uzskatāms.

Tas arī viss.

Par mežģīnēm

Tue, 10 Aug 2021 05:00:00 +0000

Kad kārtējo reizi sevī konstatēju vēlmi uzradīt kādu mežģīņotu šalli vai vilnas zeķēs ieadīt glīti sarindotus caurumiņus, aizdomājos - no kurienes tāda tieksme uz mežģīnēm? Varbūt tā ir gēnu balss un šādos brīžos manī plosās senu (ļoti senu) senču aristokrātiskās asinis? Varbūt pilnīgi pretēji - tikai vēlēšanās ietaupīt materiālu? Varbūt tas ir izaicinājums - radīt valkājamu priekšmetu tikpat kā no nekā, t.i., ar pēc iespējas vairāk caurumiem (kas arī ir galvenā mežģīņu sastāvdaļa)? Bet varbūt mežģīnes ir tāds kā Visuma modelis, kurā materiālā pasaule sastāv no nelieliem masas gabaliņiem un milzīgiem tukšumiem starp tiem? Izrādās, ka mežģīņu tradīcija nemaz nav tik sena - pašas pirmās datējamas ar 16.-tā gadsimta sākumu.

Kāda dzija ir vispiemērotākā mežģīņadījumiem un tamborējumiem? Praktiski - jebkura. Vienīgi jārēķinās ar to, ka jo smalkāku un gaisīgāku gribam mežģīni, jo smalkākam jābūt izejmateriālam. Daži piemēri:

Attēlā: kokvilnas tambordiegs no KATIA un tamborēta mežģīne
Tamborētiem dvieļu galiem, galdautiem, salvetēm un citām mežģīnēm vispiemērotākais ir kokvilnas diegs.

Attēlā: Merino vilnas dzija Laceball100 no Shopellwolle un adīts lakats no Saules Lāča

Smalkām šallēm un plecu lakatiem, kas vienlaicīgi ari silda un dod patīkamas pieskāriena izjūtas, lieliska ir 100% merino vilna. Ja dzija ir ne tikai smalka, bet vēl arī ar krāsu pāreju, ieguvums ir dubults.

Attēlā: mežģīņu zeķes no zeķu dzijas Admiral.

Un, protams, mežģīņu zeķes! Siltums un izturīgums ir visbūtiskākās t.s. "zeķu dzijas" iezīmes. Vienlīdz efektīvi izskatās gan vienkrāsainās, gan daudzkrāsainās zeķes.

Attēlā: Pāces vilnas fabrikas dzija un Jolantas adītas mežģīnes no rokdarbu skates arhīviem

Nedaudz raupjāka, bet 100% latviska ir Pāces vilnas dzija, kura ir pieejama gan vienkrāsaina, gan ar neatkārtojamām krāsu pārejām.

Attēlā: 100% merino dzija no KATIA un adīts plecu lakats no Saules Lāča

Izmantojot rupjāku dziju, iegūtās mežģīnes ir ne tikai skaistas, bet arī siltas.

Izvelies sev tīkamāko dziju, sev piemērotāko darināšanas veidu, darini savu dzīvi skaistu un vieglu!

Īso zeķu adīšana. Turpinājums.

Sun, 09 Feb 2020 13:01:00 +0000

4. Papēža adīšana

Kad stulma daļa noadīta vēlamajā garumā, sāk papēža veidošanu. Tālākā adīšana notiek tikai uz divām adatām, pārējās divas uz laiku atpūšas. Kuras divas adatas no iesaistītajām labāk izmantot? Pēc būtības – jebkuras. Lai gan vecās grāmatās stāv rakstīts, ka papēža veidošanai izmanto valdziņus, kas ir uz 1. un 4.-ās adatas. Tas nozīmē, ka adījuma sākuma vietai jāatrodas kājas aizmugurē.

Tagad kādu brīdi adīsim turp atpakaļ 36 valdziņus, t.i., to valdziņu skaitu, kas ir uz divām adatām. Tā kā papēdis ir tā “kritiskā” zeķes daļa, kas visvairāk pakļauta nodilšanai, papēdi ada rakstā, kuram veidojas papildus pārstaipi adījuma kreisajā pusē. Raksts ir šāds: 1.rinda – turpejošā. *1 valdziņš labiski nocelts, 1 valdziņš labiski*. Atkārto no * līdz *, kamēr visa labiskā rindiņā noadīta. Atpakaļejošo rindu visus valdziņus ada kreiliski. Ja precīzi ievēro nocelto un izadīto valdziņu secību, veidojas šāds raksts.

Papēža rakstā ada tik rindas, cik valdziņu ir uz divām adatām. Ja neizmantojat rindu skaitītāju vai rindu skaitīšana ir kādā brīdī sajukusi, var saskaitīt garos, noceltos valdziņus. Tā kā šie valdziņi tiek izadīti tikai katrā otrajā rindā, tiem ir jābūt 18, t.i., tieši tik daudz, cik valdziņu ir uz vienas adatas.

Tad veido zeķes papēža liekumu. Vispirms papēža valdziņus sadala uz 3 adatām. Lai būtu pavisam godīgi, valdziņu skaitu izdala uz 3.

36:3= 12 valdziņi.

Godīgi dalot, papēža valdziņi izkārtojas šādi: 12 – 12 – 12. Bet, tā kā šajā pasaulē reti kas ir pavisam godīgi, arī šajā gadījumā veicamas nelielas korekcijas: vidējo papēža daļu veidojam nedaudz platāku kā sānu malas, pieliekot šai daļai klāt pa vienam valdziņam. Sadalījums izskatās šādi 11 – 14 – 11.

Tālāko papēža daļu ada sekojoši. Joprojām pieturamies pie raksta ar stiprinājuma efektu (1 labiski nocelts, 1 labiski), bet ada tikai vidējo daļu, t.i., 14 valdziņus. Valdziņus, kas atrodas uz malējām adatām pakāpeniski norauc. To dara sekojoši: labiskajā rindā (turpejošajā) raucam, noceļot pēdējo 14.-to valdziņu, izada labiski 1.valdziņu no kreisās adatas, nocelto valdziņu pārvelk pāri izadītajam. Uz vidējās adatas paliek joprojām 14 valdziņi, uz kreisās – 10. Nenoadot rindu līdz galam, apgriež adījumu un ada visus valdziņus kreiliski. Pēdējo, 14.-to valdziņu kreiliski saada kopā ar malējās adatas pirmo valdziņu. Pēc šīs operācijas uz vidējās adatas ir 14 valdziņi, bet uz abām malējām – 10. Ada, kamēr uz malējām adatām vairs nav valdziņu, bet uz vidējās – paliek 14. Abās raukuma vietās izveidojas glīta pīnīte. Pēdējā papēža rinda ir labiskā.

Papēdis ir izveidots. Nenoraujot pavedienu, uzlasa malas valdziņus no papēža taisnās daļas. Par skaitu šobrīd nav jāuztraucas, galvenais ir – lai neveidojas caurumi vai neglītas atstarpes. Kad valdziņi no malas uzlasīti, ada rakstā tos valdziņus, kas atrodas uz divām, kādu brīdi nelietotajām adatām. Kad esam noadījuši līdz otrai papēža malai, atkārtojam “uzlasīšanas” procedūru. Savukārt tos 14 valdziņus, kas palikuši pāri no papēža adīšanas, sadala godīgi uz pusēm – 7 valdziņus pievienojam vienai adatai, un 7 otrai.

Valdziņu skaits uz adatām pēc papēža adīšanas ir pavisam cits: uz divām, nelietotajām adatām (2. un 3.) ir 18 valdziņi, bet uz pārējām divām – cits skaits. Šo netaisnību labo katrā rindiņā, samazinot valdziņu skaitu par vienu. Lai samazinājuma vietā veidotos glīta pīnīte, to dara šādi: 1.-ās adatas pēdējos divus valdziņus saada labiski, bet 4.-tās adatas pirmo valdziņu noceļ, otro izada labiski, nocelto valdziņu pārvelk pār izadīto. Šādu valdziņu skaita samazināšanu veic tik reižu, kamēr uz visām adatām ir vienāds valdziņu skats, t.i., 18.

5. Pēdas daļa

Taisnais gabals. Ada izvēlētajā rakstā tik garu, kamēr zeķe sasniedz mazā pirkstiņa pamatni.

6. Pirkstgala noraukums.

Noraukumu var veidot ar dažādiem paņēmieniem ar aprēķinu - katrā rindiņā valdziņu skaits tiek samazināts par 4. Šajā gadījuma izmantots t.s. spirāliskais noraukums - valdziņu skaitu samazina katras adatas sākumā ar saadīšanu: pirmo valdziņu noceļ, otro - izada labiski, nocelto pārvelk pāri izadītajam. Ada, kamēr uz katras adatas paliek 3 valdziņi. Nogriež diegu un izvelk cauri visiem valdziņiem.

Būtībā zeķes gatavas. Palicis pavisam maz... Tikai ievilkt galus, izmazgāt un noformēt gatavās zeķītes. To var izdarīt arī ar tvaicēšanu ar gludekli caur mitru drāniņu. Var - izmazgātās, vēl mitrās zeķes, uzvilkt uz kartona pamatnēm, et var pa smuko - izmantot zeķu formētajus. Tagad gan - viss.

Īso zeķu adīšana. Sākums.

Sun, 19 Jan 2020 08:42:00 +0000

Ja adām zeķi sev, tad nav nekādu problēmu iegūt visus nepieciešamos mērus. Ieteiktu ņemt piemēru no vēsturiski zināmiem pētniekiem, kas visus eksperimentus vispirms veica paši uz sevi. Tieši tāpat arī mācīties zeķi vislabāk ir uz sevis: gan nepieciešamie izmēri vienmēr “pa rokai”, gan iespējams pielaikot zeķi jebkurā darba stadijā. Tas ir ērti!

Kādi mēri ir nepieciešami? Kājas apkārtmērs virs potītes un kājas apkārtmērs ap papēdi un pēdas pacēlumu. Abus lielumus saskaita, izdala uz 2, tādējādi iegūstot nepieciešamo zeķes platumu. Pieņemot, ka zeķi adām uz savu kāju, garumu noskaidrosim darba gaitā.

1. Valdziņu skaita aprēķināšana.

Bieži ir dzirdēti rokdarbnieču stāsti, ka var iztikt bez paraudziņiem, un zeķei nepieciešamo valdziņu skaitu noteikt “uz aci”. Var. Tikai adītājām ar nelielu pieredzi zeķu adīšanā jārēķinās, ka ar lielu varbūtību pirmās zeķes nederēs, būs jāārda un jāsāk no jauna. Tāpat ir mēģinājumi paraudziņu adīšanu un valdziņu skaita rēķināšanu aizstāt ar jau gatavu ciparu, jautājot – cik valdziņus vajag tādam un tādam zeķes izmēram? Atkārtošu ne vienu reizi vien teikto – šis cipars atkarīgs no tik daudzām lietām (izmantotās dzijas, adatām, izmantotā raksta, individuālā adīšanas blīvuma utt.), ka vienkāršāk ir noadīt paraudziņu un izrēķināt tieši sev nepieciešamo skaitu. Un tas nemaz nav tik sarežģīti. Vienreiz izdarīsiet, un redzēsiet – šādā veidā ietaupīsiet gan laiku, gan nervus.

Tātad – vispirms no izvēlētās dzijas, ar konkrētām adatām un vēlamajā rakstā noada paraudziņu. Uz adatām uzmet 10 (20) valdziņus + 2 malas valdziņus un ada rakstā 10 (20) rindas. Tad paraudziņu izmazgā un izgludina. Derēs arī tvaicēšana caur samitrinātu drānu.

Tad ar lineālu izmēra, cik tad cm atbilst noadītajam valdziņu skaitam (malas valdziņi šajā skaitā neietilpst!). Aprēķini veicami pēc sekojoša parauga:

ja 3,2 cm no paraudziņa atbilst 10 valdziņiem, tad

23 cm (pēc nepieciešamajiem mērījumiem) atbilst X valdziņi.

X = 23x10/3,2 = 71,85, noapaļojot = 72 valdziņi.

Ja iegūtais valdziņu skaits dalās ar 4, tad uz visām adatām būs vienāds valdziņu skaits. Šajā gadījumā 72:4=18 valdziņi uz vienas adatas.

2.Valnīša daļas adīšana.

Vadoties no aprēķiniem, uzmetam uz divām kopā saliktām adatām 72 valdziņus, kurus sadala godīgi uz 4 adatām - pa 18 valdziņiem uz katras. Šo zeķi adīsim ar nelielu valnīša daļu. To ada rakstā viens valdziņš labiski griezti, viens valdziņš kreiliski. Šajā vietā var adīt arī parasto labisko valdziņu, tikai - man labāk patīk kā izskatās labiski grieztais. Ada tik rindas, cik garu valnīti vēlas. Valnīti ada, lai adījuma maliņa nerullētos un lai zeķe labāk turētos pie kājas. Īpaši būtiski tas ir pusgarajām un garajām zeķēm, kurām valnīti ada īpaši platu. Bet īsajām - vairāk gaumes lieta. Tikpat labi valnīša vietā var veidot robiņus. Ja ada valnīti rakstā 2 labiski, 2 kreiliski, tad šāds adījums ir vēl elastīgāks, un šajā rakstā adītā zeķe ļoti labi pielāgojas kājas formai. Šo variantu izmantoju tad, ja zeķi adu "nepazīstamai" kājai, t.i., gadījumos, kad kājas apkārtmēru precīzi nevar noteikt.

Šajā gadījumā valnīti ada 12 rindiņas. Pēc tam pāriet uz stulma daļas adīšanu.

3. Stulma daļas adīšana.

Uzreiz pēc valnīša ada zeķes stulma jeb taisno daļu. To ada tik garu, cik vēlas. Ja zeķītes grib īsas, lai, ievelkot tās zābakos, nekas nerēgotos, šī daļa var būt pavisam īsa, vai pat nebūt. Tad uzreiz pārejam uz papēža veidošanu. Ja zeķes ir plānotas pavisam vienkāršas, tad taisno gabalu ada labiski. Savukārt, ja ir vēlēšanās ieadīt kādu rakstu, tad šī ir vieta, kurā var izvērst savu fantāziju. Adot rakstainas zeķes, rakstu veido šajā taisnajā gabalā līdz papēdim un vēlāk (jau pēc papēža izveidošanas) pēdas daļā.

Šai zeķei izmantota vilnas dzija trijās krāsās. Un sekojošs raksts:

Stulma daļu ada līdz zeķe ir sasniegusi vietu, kur jāsāk veidot papēdis.

/turpinājums sekos/

Īso zeķu adīšana. Sagatavošanās.

Sat, 11 Jan 2020 11:49:00 +0000

Zeķu adīšanas variantu ir gandrīz tik daudz, cik adītāju. Tomēr, cik novērots, tad ikdienā katrs ir pieķēries vienam noteiktam veidam, kurš ir apgūts līdz pēdējam sīkumam, un ar kura palīdzību zeķi var noadīt gandrīz aizsietām acīm. Šajā gadījumā sīki tiks aprakstīts vecais labais, bieži vien par klasisko dēvētais, zeķu adīšanas veids - zeķu adīšana ar 5 adatām.

Lai uzsāktu adīšanu, veicami sagatavošanās darbi, t.i., jāsarūpē attiecīgais izejmateriāls un instrumenti.

Dzija

Visbiežāk izmantotā dzija zeķu adīšanai ir tīra vilna. Šajā gadījumā nav nekā labāka par mūsu pašu aitu vilnu, kuru pārstrādā Dundagas vilnas fabrika, Limbažu Tīne, Sunākstes vilnas nams, vai kāds vērpj pats no pašu audzētām aitām. Aitas vilnai ir izcilas sildošas īpašības, tā labi uzsūc mitrumu, kā arī izdala specifiskas vielas (lanolīnu), kas labvēlīgi ietekmē ādu. Visai populāra ir aitas vilnas un suņu vilnas kombinācija attiecībā 1:1. Šādas zeķes ir vēl siltākas, un, kā runā, arī dziednieciskas, īpaši iecienītas tādu slimību gadījumā kā artrīts, reimatisms, muskuļu spazmas, urīnceļu iekaisums. Tomēr tīras vilnas izstrādājumi prasa uzmanīgu apiešanos un mazgāšanu. Zeķes jāmazgā ar rokām, lai vilna nezaudētu savu struktūru, lai zeķe nesaveltos, nesarautos un nezaudētu formu. Mazgāšanai neder parastie sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Arī žāvēšana veicama, izklājot vilnas zeķi uz kāda biezāka auduma vai dvieļa. Zeķes, kas adītas no tīras vilnas, ātri nodilst. Ne visiem patīk tīras vilnas “kodīgums”, ja šādas zeķes velk uz kailas pēdas (lai gan – tas ir pat ļoti ieteicams asinsrites veicināšanai tiem, kam ir mūžīgi aukstas kājas, kā arī augstāk minēto slimību gadījumos). Vēl dažiem ir iebildumi pret dzīvnieku izcelsmes šķiedrām. Tas nu gan ir pilnīgi lieki, jo ne aitas, ne suņi ne mazākā mērā necieš no tā, ka tiek izmantota viņu vilna.

Pašlaik vispopulārākā zeķu adīšanai ir speciālā zeķu dzija. Šādas dzijas sastāvā ir 75% tīras vilnas un 25% sintētiskas šķiedras. Vilnas daudzums ir pietiekoši liels, lai no šādas dzijas adītās zeķes būtu sildošas un mitrumu uzsūcošas, bet specifiskā apstrāde un sintētikas piedeva nodrošina ar papildus priekšrocībām: izstrādājumi no šādas dzijas ir daudz izturīgāki, zeķes tik ātri nenodilst un, kas ir īpaši būtiski, tās ir mazgājamas veļas mašīnā. Īpašā apstrāde un smalkvilnas aitu vilnas izmantošana nodrošina to, ka šādas zeķes nebūs “kodīgas” pat jutīgas ādas īpašniekiem. Zeķu dziju var atpazīt pēc uzrakstiem uz etiķetes un atslēgas vārdiem Superwash un Sock Yarn. Cenas ziņā dzija ir dārgāka par mūsu pašu vilnu, tomēr jāņem vērā, ka šādas zeķes valkāsiet vismaz 3 reizes ilgāk, tādējādi ietaupīsiet laiku zeķu lāpīšanai un jaunu zeķu adīšanai. Un kur vēl tā ērtība ar mazgāšanu… Dziju ražotāji piedāvā varen bagātīgu krāsu izvēli vienkrāsainajām dzijām, kā arī tiek ražotas daudzkrāsainas zeķu dzijas, kur pavediena krāsa mainās neatkarīgi no adītāja, padarot pašu zeķes darināšanas procesu īpaši aizraujošu, pat tad, ja izmantojat pavisam vienkāršus adījuma rakstus.

Būtībā zeķēm der jebkura dzija. Galu galā – zeķes paredzētas ikdienas lietošanai, tās velk zābakos un reti kad ir redzamas citiem. Galvenā zeķu funkcija ir – turēt kājas siltumā. Tāpēc īpaši saimnieciskas rokdarbnieces ikdienā valkājamās zeķes ada no dažādiem dziju pārpalikumiem un ārdītas dzijas. Jebkurā gadījumā vienam pieauguša cilvēka zeķu pārim nepieciešams 100-150 g dzijas (atkarībā no dzijas biezuma un zeķes lieluma), kas ir aptuveni. 400 m dzijas pavediena. Jo smalkāku dziju izvēlēsieties, jo mazāk tās vajadzēs. Ja adīšanai izmantosiet otrreiz lietotu dziju vai pārpalikumus, ir būtiski, ka visa dzija ir vienāda biezuma.

Adatas

Pēc klasiskās zeķu adīšanas metodes nepieciešamas piecas abos galos nosmailinātas adatas. Katras adatas garums 10-15-20 cm, tās var būt gatavotas no visdažādākajiem materiāliem: koka, bambusa, metāla, oglekļa šķiedras, plastmasas. Katram ir savas priekšrocības, katram – savi piekritēji, bet visbūtiskākais ir adatas resnums vai izmērs. Lai zeķu adījums būtu blīvs (tātad – izturīgāks), adatas izmērs jāizvēlas tāds, kāds norādīts uz dzijas etiķetes vai par 0,5-1 izmēru mazāks. Ja dziju vērpjat paši vai izmantojat ārdīto dziju, adatai jābūt tik resnai, cik resns ir pavediens. Ja esat pamanījuši, ka adāt stingri un ļoti stingri (zeķēm tieši tā arī vajag!), iespējams nevajadzētu izmantot mazo izmēru bambusa adatas, jo tās mēdz salūzt visnepiemērotākajos brīžos.

Zeķēm ir viena ļoti slikta īpašība – tās ir divas. Ja vienu zeķi var noadīt absolūti jebkurš, tad ar otru visbiežāk ir problēmas. It īpaši tad, ja gribas, lai abas zeķes ir vienādas. Šādam gadījumam der variants, kad abas zeķes tiek adītas vienlaicīgi, t.i., paada gabaliņu no vienas, pēc tam tieši tikpat lielu gabaliņu no otras. Šādā gadījumā jums neaizmirsīsies, cik rindiņas jāada, lai mainītu krāsu vai rakstu, cik rindas adāmas līdz papēdim utt. Tādā gadījumā ar vienu adatu komplektu būs par maz. Meklējiet uzreiz divus, un pilnīgi vienādus.

Kad visi nepieciešamie materiāli ir sagatavoti, var sākt adīt.
Turpinājums – pēc nedēļas.

Dzijas krāsošana ar augu krāsvielām. I daļa.

Mon, 09 Apr 2018 03:53:00 +0000

Vēl pavisam nesen saimnieces dalījās ar savām Lieldienu olu krāsošanas metodēm. Šogad, krāsojot olas, nevarēju novaldīt vēlēšanos pamēģināt nokrāsot arī dziju. Izdevās lieliski, un tagad krāsošu atkal, tikai - nu jau apbruņojusies ar teoriju, dažādiem literatūrā atrodamiem ieteikumiem un padomiem. Pie reizes parādīšu arī citiem, kas sanācis. Varbūt vēl kāda rokdarbniece izmantos šo maģisko metodi, lai tiktu pie krāsainiem pavedieniem.

Foto: Lilita Kalniņa

Tā kā ir vēl ziema, t.i., ļoti agrs pavasaris, un lielais vairums krāsaugu nav dabonami, krāsošanai izmantoju sīpolu mizas. Tās visai apzinīgi ir krātas visa gada garumā speciāli šim mērķim. Dzijas krāsošanai. Kāpēc sīpolu mizas? Pirmkārt, tāpēc, ka tās ir pieejamas arī pilsētniekam, ieguve netraumē dzīvo dabu, un, kas ir pats svarīgākais, sīpolu mizās esošās vielas nodrošina iespēju krāsot dziju bez īpašas kodināšanas (kas tas tāds, par to vēlāk). No mizām iegūtā krāsa ir noturīga (krāsa mazgājot neplūk), izturīga pret saules stariem (izstrādājums neizbalos). variējot krāsošanas apstākļus iespējams iegūt dažādus siltos toņus - sākot no dzeltena, līdz oranžam un brūnam.

Teoriju nestāstīšu. Parādīšu vienu recepti, kas atrasta Ilgas Madres grāmatā "Krāsošana ar augu krāsvielām", 1990.gada izdevums. Iedvesmai parādīšu un aprakstīšu detalizētu izpildes gaitu un iegūto rezultātu. Ja nu vēl kāds "pavelkas".

1.diena. No pelniem iegūst pelnu sārmu. Izsijātus pelnus aplej ar verdošu ūdeni, samaisa, un nostādina. Dzidrajā škīdumā iemērc sīpolu mizas. Nesvēru. Sabēru visas, cik bija. Sanāca pilna 3 litru burka. Šādam daudzumam vajadzētu pietikt 100 g krāsojamās šķiedras.

2.diena. Pēc "receptes" mizas jāmērcē divas dienas. Tas ir viegli! Kamēr mizas klusi mirkst, atdodot šķidrumam visu krāsu, nesteidzīgi satinu izvēlēto dziju vieglās šķeterēs - lai krāsa vienmērīgi piekļūst visai šķiedrai un krāsojums ir viendabīgs. Šoreiz mērķis bija iegūt divus dažādas intensitātes toņus. Izmantota Pāces vienkārtīgā vilnas dzija. Šķeteres vairākās vietās viegli jāsasien ar diegu. Citādi, dziju maisot krāsošanas laikā, veidosies visai grūti atpiņķerējams mudžeklis. Intereses pēc krāsošanai sagatavoju arī dziju ar sintētikas piejaukumu. Rakstīts, ka krāsa var atšķirties, atkarībā no sastāva.

3.diena. Krāsošana. Nokāš sīpolu mizu uzlējumu. Ielej katlā un sāk karsēt. Tad tajā liek samitrinātās dzijas šķeteres. Ja liksiet sausas, krāsa sākumā pavedienam pieķersies nevienmērīgi. Un tad krāso. Laiku pa laikam dzijas šķeteres jāpacilā, lai krāsa šķiedrai tiktu klāt pilnīgi visās vietās apmēram vienādās devās.

Tas tonis, ko redzēsiet mitrai dzijai viennozīmīgi nav tas pats, kāds būs gala rezultāts. Tomēr ne gluži visas šķīdumā esošās krāsa daļiņas saķers ar šķiedru. Bet princips ir vienkāršs - jo ilgāk šķiedru turēsiet krāsojamā šķīdumā, jo intensīvāks būs tonis. Lai nedaudz veicinātu krāsas pieķeršanos, maisījumā pievienoju nedaudz etiķa. Vienu no krāsojamajām šķeterēm izņēmu pēc stundas, otru - atstāju ilgāk, vēl nedaudz masu pakarsēju, un liku mierā līdz nākošajai dienai.
Skalošana. Pēc šķiedras izņemšanas no krāsas, to skalo remdenā ūdenī tik ilgi, kamēr skalojamajā ūdenī vairs nenonāk krāsas daļiņas. Skalojamo ūdeni var nedaudz paskābināt ar kādu skābi.

Gala rezultāts - divu toņu brūna vilnas dzija. Gaišāko toni varētu nosaukt kā mitru smilšu krāsa, bet otram ļoti piestāv karameļu brūnā toņa nosaukums.

Tas arī viss. Atliek dziju izžāvēt ēnā, satīt kamolos un izmantot jaunajos darbos. Prieks un gandarījums par gala rezultātu, neskatoties uz to, ka darīju visu, lai iegūtu oranžu toni. Šoreiz nesanāca oranžs. Bet tas tikai pierāda vienu - ne visas grāmatās un internetā rakstītās receptes izdodas tieši tā, kā aprakstīts. Tāpēc vērts pamēģināt pašam. Garantēts atklājēja prieks un pārsteidzoši krāsaini rezultāti.