Dzijas krāsošana ar augu krāsvielām. I daļa.
Tā kā ir vēl ziema, t.i., ļoti agrs pavasaris, un lielais vairums krāsaugu nav dabonami, krāsošanai izmantoju sīpolu mizas. Tās visai apzinīgi ir krātas visa gada garumā speciāli šim mērķim. Dzijas krāsošanai. Kāpēc sīpolu mizas? Pirmkārt, tāpēc, ka tās ir pieejamas arī pilsētniekam, ieguve netraumē dzīvo dabu, un, kas ir pats svarīgākais, sīpolu mizās esošās vielas nodrošina iespēju krāsot dziju bez īpašas kodināšanas (kas tas tāds, par to vēlāk). No mizām iegūtā krāsa ir noturīga (krāsa mazgājot neplūk), izturīga pret saules stariem (izstrādājums neizbalos). variējot krāsošanas apstākļus iespējams iegūt dažādus siltos toņus - sākot no dzeltena, līdz oranžam un brūnam.
Teoriju nestāstīšu. Parādīšu vienu recepti, kas atrasta Ilgas Madres grāmatā "Krāsošana ar augu krāsvielām", 1990.gada izdevums. Iedvesmai parādīšu un aprakstīšu detalizētu izpildes gaitu un iegūto rezultātu. Ja nu vēl kāds "pavelkas".
1.diena. No pelniem iegūst pelnu sārmu. Izsijātus pelnus aplej ar verdošu ūdeni, samaisa, un nostādina. Dzidrajā škīdumā iemērc sīpolu mizas. Nesvēru. Sabēru visas, cik bija. Sanāca pilna 3 litru burka. Šādam daudzumam vajadzētu pietikt 100 g krāsojamās šķiedras.
2.diena. Pēc "receptes" mizas jāmērcē divas dienas. Tas ir viegli! Kamēr mizas klusi mirkst, atdodot šķidrumam visu krāsu, nesteidzīgi satinu izvēlēto dziju vieglās šķeterēs - lai krāsa vienmērīgi piekļūst visai šķiedrai un krāsojums ir viendabīgs. Šoreiz mērķis bija iegūt divus dažādas intensitātes toņus. Izmantota Pāces vienkārtīgā vilnas dzija. Šķeteres vairākās vietās viegli jāsasien ar diegu. Citādi, dziju maisot krāsošanas laikā, veidosies visai grūti atpiņķerējams mudžeklis. Intereses pēc krāsošanai sagatavoju arī dziju ar sintētikas piejaukumu. Rakstīts, ka krāsa var atšķirties, atkarībā no sastāva.
3.diena. Krāsošana. Nokāš sīpolu mizu uzlējumu. Ielej katlā un sāk karsēt. Tad tajā liek samitrinātās dzijas šķeteres. Ja liksiet sausas, krāsa sākumā pavedienam pieķersies nevienmērīgi. Un tad krāso. Laiku pa laikam dzijas šķeteres jāpacilā, lai krāsa šķiedrai tiktu klāt pilnīgi visās vietās apmēram vienādās devās. 
Tas tonis, ko redzēsiet mitrai dzijai viennozīmīgi nav tas pats, kāds būs gala rezultāts. Tomēr ne gluži visas šķīdumā esošās krāsa daļiņas saķers ar šķiedru. Bet princips ir vienkāršs - jo ilgāk šķiedru turēsiet krāsojamā šķīdumā, jo intensīvāks būs tonis. Lai nedaudz veicinātu krāsas pieķeršanos, maisījumā pievienoju nedaudz etiķa. Vienu no krāsojamajām šķeterēm izņēmu pēc stundas, otru - atstāju ilgāk, vēl nedaudz masu pakarsēju, un liku mierā līdz nākošajai dienai.
Skalošana. Pēc šķiedras izņemšanas no krāsas, to skalo remdenā ūdenī tik ilgi, kamēr skalojamajā ūdenī vairs nenonāk krāsas daļiņas. Skalojamo ūdeni var nedaudz paskābināt ar kādu skābi.
Gala rezultāts - divu toņu brūna vilnas dzija. Gaišāko toni varētu nosaukt kā mitru smilšu krāsa, bet otram ļoti piestāv karameļu brūnā toņa nosaukums.
Tas arī viss. Atliek dziju izžāvēt ēnā, satīt kamolos un izmantot jaunajos darbos. Prieks un gandarījums par gala rezultātu, neskatoties uz to, ka darīju visu, lai iegūtu oranžu toni. Šoreiz nesanāca oranžs. Bet tas tikai pierāda vienu - ne visas grāmatās un internetā rakstītās receptes izdodas tieši tā, kā aprakstīts. Tāpēc vērts pamēģināt pašam. Garantēts atklājēja prieks un pārsteidzoši krāsaini rezultāti.