Vasaru nogrieza kā ar nazi - viena diena un tu pamosties jau Rudenī. Pelēks, slapjš, drēgns - kā jau rudenim pienākas. Piedevām visam tumšos toņus paspilgtina neziņa, nedrošība un pat bailes par rītdienu. Paskatoties uz cilvēkiem ielās - nomācošā pārsvarā ir tā pati pelēcība, drūmums, piezemētība. Kāpēc gan vēl palīdzēt šai pelēcībai, nēsājot neuzkrītošas vai tumšas krāsas drēbes? Pati Daba mums uzskatāmi rāda - kas padara gaišāku nomākušos dienu? Viena varavīksne - un noskaņojums ir pacilāts! Viena dzeltena lapa - un pilnībā mainās pilnīgi pelēka ainava. Viena krītoša zvaigzne - un viss melnais debess jums kļūst brīnumu pilns. Kurš gan ienesīs krāsas mūsu dzīvē, ja ne mēs paši?